ES noteikumi paruztura bagātinātāji (1/3)
Eiropas Savienībā uztura bagātinātāju pārvaldība nav izolēta, bet ir integrēta kopējā Eiropas Savienības uztura bagātinātāju regulēšanas sistēmā. Kas attiecas uz augu ekstraktiem, tam jāatbilst arī attiecīgajiem noteikumiem.
1. Vispārīgie pārtikas noteikumi (Regula EK/178/2002)
Eiropas Komisija 2002. gada 28. janvārī pieņēma Regulu EK/178/2002. Šajā regulā oficiālā pārtikas definīcija, attiecīgo pārtikas aprites tiesību aktu principi un prasības, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) izveide un likumdošana ir ierosinātas procedūras pārtikas nekaitīguma noteikšanai.
Regula EK/178/2002 pārtiku definē kā jebkuru vielu vai produktu (http://www.chemdrug.com/invest/), ko cilvēki apzināti norij vai ir piemēroti cilvēka norīšanai, neatkarīgi no tā, vai tas ir apstrādāts, daļēji apstrādāts vai neapstrādāts. Šis noteikums attiecas uz visiem pārtikas produktiem, un tā mērķis ir nodrošināt cilvēku veselību (http://www.chemdrug.com/article/7/) un patērētāju intereses.
Turklāt jaunie noteikumi vairs nejauc pārtikas nekaitīgumu ar tirdzniecību, un koncentrējas tikai uz pārtikas nekaitīguma jautājumiem, pieprasot integrētu pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību (tas ir, no saimniecības līdz galdam) un izvirzot augstākas prasības pārtikas ražotājiem . Atbildīga ir produkta izsekojamība un problemātiskais ēdiens. Regula attiecas uz tādu pārtikas produktu pārvaldību, kuros ir funkcionālas sastāvdaļas (piemēram, funkcionāla pārtika, veselīga pārtika, diētiskā pārtika un pārtikas piedevas).
2. Jaunas pārtikas apsaimniekošanas regulas (Regula EK/258/97)
1997. gada 27. janvārī Eiropas Parlaments un Eiropadome pieņēma jauno pārtikas kontroles regulu Regula EK/258/97. Tā definīcija par jaunu pārtiku ir šāda: pārtika vai pārtikas sastāvdaļas, kas ES netika patērētas lielos daudzumos līdz 1997. gada 15. maijam. Pēc vairākām izmaiņām noteikumos ir paredzēti 4 veidu jauni pārtikas produkti:
· Pārtika, kas sastāv no mikroorganismiem, sēnītēm vai aļģēm vai ir atdalīta no tām;
· Pārtika, kas sastāv no augiem un dzīvniekiem vai ir atdalīta no augu un dzīvnieku audiem;
·Pārtika ar jaunu molekulāro struktūru vai mērķtiecīga molekulārās struktūras modifikācija;
·Pārtikai, kas ražota pēc jaunām tehnoloģijām, jaunais ražošanas process var izraisīt būtiskas izmaiņas pārtikas vai pārtikas sastāvdaļu sastāvā un struktūrā, tādējādi ietekmējot uzturvērtību, vielmaiņu organismā vai izmaiņas nevēlamo vielu daudzumā.
Šī regula neattiecas uz pārtikas piedevām, garšvielām vai ekstraktiem.
Turklāt Regula EK/258/97 skaidri nosaka atļauju piešķiršanas kārtību jauniem pārtikas produktiem, pieprasot, lai Eiropas Kopiena pirms to laišanas tirgū novērtē jaunus pārtikas produktus un pārtikas sastāvdaļas un jāpieņem lēmums par atļauju.
3. Pārtikas uztura un veselīguma norāžu noteikumi (Regula EK/1924/2006)
Regula EK/1924/2006 Regula par uzturvērtību un veselīguma norādēm, ko Eiropas Savienība paziņoja 2006. gada oktobrī, ir stājusies spēkā 2007. gada 19. janvārī un tiks ieviesta 2007. gada 1. jūlijā. Regulai EK/1924/2006 ir 5 nodaļas un 29. punktu, kas skaidri nosaka uzturvērtības un veselīguma norāžu definīciju, piemērošanas jomu, reģistrācijas pieteikumu, vispārējos principus un zinātnisko argumentāciju. Šī regula attiecas uz jebkuru pārtiku vai dzērienu, ko ES tirgū pārdod lietošanai pārtikā, un tā mērķis ir nodrošināt informāciju par uzturvērtību un veselību, kas tiek sniegta patērētājiem uz pārtikas iepakojuma (http://www.chemdrug.com/sell/99/). uzticami, lai nepārprastu patērētājus. Šīs regulas pamatmērķis ir koordinēt pārtikas un ar to saistīto funkcionālo pārtikas produktu marķējumu, ieviešanu, reklāmu un citus uztura un veselīguma norāžu aspektus ES dalībvalstu starpā, lai attiecīgā pārtika varētu brīvi cirkulēt starp dalībvalstīm.
1. Pārtikas profili
Noteikumi nosaka, ka jebkuram pārtikas produktam ar uzturvērtības un veselīguma norādēm jāatbilst noteikumiem par uzturvērtību. Noteikumu 4. pants nosaka uztura sistēmu, piemēram, sāls, cukura un tauku proporciju jebkurā pārtikā ievēro EFSA noteiktā atbilstošā proporcija. Uztura sistēma ir noteikta, pamatojoties uz zinātniskām atziņām par saistību starp uzturu, uzturvielām un veselību.
2. Uztura un veselīguma norāžu nosacījumi un vispārējie principi
Saskaņā ar noteikumu 5. pantu uzturvērtības un veselīguma norāžu atļaušanas nosacījumi ir šādi: aktīvo sastāvdaļu saturam pārtikā jāatbilst deklarētajai uzturvērtības un fizioloģiskajai iedarbībai, un apgalvojums jāapstiprina ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem. Apgalvotā publicitāte ir jāsaprot patērētājiem un neradīs pārpratumus. Noteikumu 10. pants uzsver sabalansēta un daudzveidīga uztura nozīmi un nosaka, ka tad, ja kāda pārtikas sastāvdaļa (piemēram, A vitamīns) tiek pārmērīgi uzņemta, ir jāatgādina un jābrīdina par iespējamiem veselības apdraudējumiem.
3. Uztura un veselīguma norāžu klasifikācija
(1) Norādes par uzturu
Noteikumu 8. pants nosaka, ka norādes par uzturvērtību ir jāmarķē saskaņā ar 24 pielikumā uzskaitītajām norādēm, piemēram,&"; ar zemu tauku saturu [GG" "; &"; vājpienu&] ", &"; ar zemu cukura&"; &"; bez cukura&"utt. Turklāt, marķējot norādes par uzturvērtību, jāievēro citi noteikumu nosacījumi. Piemēram, dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2% nemarķē norādes par veselību un uzturvērtību.
(2) Vispārīgas veselības norādes (GenericHealaims)
Šādas prasības pieņem atļauju sarakstu pārvaldības sistēmu. Tas nozīmē, ka visas norādes, kas iekļautas atļauto veselīguma norāžu darbības jomā, un pārtikas produktus, kas atbilst lietošanas nosacījumiem, var atzīmēt. Saskaņā ar noteikumu 13. pantu Eiropas valstu attiecīgajiem departamentiem līdz 2008. gada 31. janvārim jāiesniedz Eiropas Komisijai ieteikto veselības norāžu un lietošanas nosacījumu saraksts un attiecīgie zinātniskie pierādījumi. Pēc apspriešanās ar EFSA Eiropas Komisija publicēs Eiropā atļauto veselīguma norāžu saraksts ne vēlāk kā 2010. gada 31. janvārī. Saskaņā ar zinātnes attīstību un jaunām veselīguma norādēm Eiropas Komisija noteiktā laikā papildinās, pārskatīs, papildinās vai atsauc saraksta saturu. Saskaņā ar EFSA oficiālās tīmekļa vietnes statistiku 2008. gada 17. decembrī ir bijuši 9 720 pieteikumi veselīguma norādēm, neskaitot dublētus pieteikumus, kopumā 4185 pieteikumi, no kuriem 1900 ir saistīti ar augu izcelsmes veselīguma norādēm.
(3) Īpašas vai citas norādes par veselību
Noteikumu 14. pants nosaka, ka apgalvojumi, kas samazina slimību risku un veicina bērnu un bērnu izaugsmi un veselību, kā arī citas īpašas saistītās norādes, izņemot 13. pantā minētās, pieder pie īpašām vai citām veselīguma norādēm. Šīs prasības saskaņā ar 14. pantu pirms to iesniegšanas ir jāapstiprina Eiropas Komisijai (atļauju piešķiršanas procedūras, sīkāku informāciju skatīt zemāk).
Izmantojot norādi par slimības riska samazināšanu, uz produkta etiķetes, reklāmas vai reklāmas materiāla ir jānorāda, ka apgalvojumā aprakstītajai slimībai ir vairāki riska faktori, un viena no riska faktoru samazināšana var dot labumu.
